|
Azerbaidžāņu valoda (saukta arī par azeru valodu vai azeri) ir tjurku saimes valoda, kurā runā vairāk kā 25 - 30 miljoni[1] cilvēku galvenokārt Azerbaidžānā un Irānā, kā arī azerbaidžāņu diaspora kaimiņvalstīs Gruzijā, Krievijā, Turcijā, Irākā, Ukrainā. Azerbaidžāņu valodas variantu, kas ir valsts valoda Azerbaidžānā un kurā runā Turcijā, Gruzijā, Krievijā un Ukrainā, sauc par ziemeļazerbaidžāņu valodu (Azərbaycan dili; ISO 639-3 kods azj). Līdz 1991.g. rakstībā lietoja kirilicu. Irānā lietoto azerbaidžāņu valodas variantu sauc par dienvidazerbaidžāņu valodu (آذربایجان دیلی; ISO 639-3 kods azb). Tā ir dominējošā valoda Irānas ostānos Austrumazerbaidžānā, Rietumazerbaidžānā, Ardabīlā, Zandžānā, daļēji Kurdistānā, Hamadānā, Markazi. Vēsture Azerbaidžāņu jeb azeru valoda ietilpst tjurku, oguzu grupā. Seldžukiem iebrūkot tuvajos austrumos, azerbaidžāņu valoda ienāca šajā reģionā. Notika, tā saucamā Azerbaidžānas teritorijas tjurkizācija, process, kas ilga vairākus gadsimtus, līdz radās stabila azerbaidžāņu valoda. Azerbaidžāņu valodas veidošanās tika pabeigta 15. gadsimtā. Dialekti Austrumu - Baku, Derbentas un Šemahas dialekti. Rietumu - Karabahas, Gendžes un Kazahas dialekti. Ziemeļu - Šeki dialekts. Dienvidu - Nahčivanas, Tebrizas un Ordubadas dialekti. Ir vēl daudz citi dialekti. Rakstība Azerbaidžāņi Azerbaidžānā kopš 1991. gada lieto stabilu latīņu alfabētu, bet azerbaidžāņi, kas dzīvo Irānā lieto modificētu arābu valodas alfabētu. Līdz 1929. gadam Azerbaidžānas azerbaidžāņi arī lietoja arābu alfabētu, bet pēc tam to aizstāja ar kirilicas alfabētu. Azerbaidžāņu valodā pastāv ap 10 000 arābu cilmes vārdi, pie kam daudz ir tādu. kas vairs netiek izmantoti arābu valodā. |
About us|Jobs|Help|Disclaimer|Advertising services|Contact us|Sign in|Website map|Search|
GMT+8, 2015-9-11 20:13 , Processed in 0.241409 second(s), 16 queries .
